Apgāds Zvaigzne ABC, 2010.g., tulkojums no vācu valodas, 80lpp., cena Zvaigznes grāmatnīcās Ls3,50

Urrā, beidzot tas ir noticis- grāmata par nūjošanu iznākusi. Vien savādi, ka jau pirms vairākiem gadiem ar plinti uz mežu devās Vita, bet ar medījumu no turienes nule kā atgriezusies Vija. Izlasot tomēr šķiet, ka par nūjošanu stāstāmā atliku likām pietiks arī Vitas topošajai grāmatai.

Pirms sāku lasīt

Grāmatai patīkami mazs formāts un viegli mīkstie vāki - būs ērta līdzņemšanai. Vien žēl, ka plānu piezīmju kladi šī grāmatiņa atgādina nevien lieluma, bet arī biezuma ziņā.

Vēl netverot, stipri izbrīna skaisti zaļais vāks, uz kura attēlotā fotogrāfija uzskatāmi demonstrē to, kā NEVAJADZĒTU NŪJOT. Lai arī abi attēlā redzmie modeļi ir jauni un pievilcīgi, no nūjošanas tehnikas bildē nav ne miņas. Turklāt viens no modeļiem demonstrē inventāru, kas nav nūjošanas inventārs, jo aprīkots ar tradicionālajām slēpju sikniņām. Jācer, ka tad, kad grāmata piedzīvos savu otro izdevumu (vai atkārtotu tirāžu) šī maldinošais vāks tiks nomainīts.

Pāršķirstot grāmatas lappuses, ar prieku atrodu daudzas ievērojami veiksmīgākas bildes. Patīkami, ka dažās nūjo nevis modeļi, bet dzīvi cilvēki. Vēlāk lasot gan pietrūkst attēlu sasaistes ar tekstu un teksta ilustrāciju vietās, kur tādas ļoti prasītos.

Izlasot grāmatu

Izlasot grāmatu pārņem pretrunīgas izjūtas: grāmata runā par daudzām labām un vērtīgām lietām AP nūjošanu, bet par pašu nūjošanu stāstīts visai maz: nūjošanas tehnikai un apguvei veltītas aptuveni 5 lappuses ne vienmēr labi izprotama teksta. Vēl mazliet iesildīšanās un atsildīšanās vingrinājumiem.

Savukārt vairāk nekā 20 lappuses veltītas dažādu medicīnisku kaišu aprakstiem un nūjošanas labvēlīgajai ietekmei uz slimnieka veselības stāvokli. Lasāmais varētu būt vērtīgi tiem, kas nūjošanu izvēlējušies medicīnisku apsvērumu dēļ. Vēl jo vairāk tāpēc, ka par šīm tēmām populāros avotos maz rakstīts. Bet, ja ar visām šīm kaitēm neslimo, lasītājam varētu pietrūkt pacietības aizlasīties līdz vietai, kur autore beidzot pievēršas nūjošanai.

Ja A. Upīša Zaļās zemes ar garumu slavenajā ievadā lasāmais sniedz baudu, tad K. Meternihas stāstījumā varētu vēlēties mazāk frāžainības, vairāk struktūras un kādu iedvesmas dzirksti. Vietām stāstījums gluds, plūdens un interesants, savukārt citviet tam jāseko sakostiem zobiem. Ap 11.-12.lappusi manās acīs stāstījums zaudē ticamību, jo tā arī nekļūst skaidrs, kā autore, runājot par slodzēm, masu (kilogramus) reizina ar laiku, rezultātā iegūstot to pašu masu (tonnas). Ja šādi secinājumi netraucē, var droši lasīt, jo jau ap 25. lappusi (no 80) nonāk tuvāk pie lietas.

Inventāra un apģērba izvēlei veltītas aptuveni 10 lappuses. Ne visam teiktajam gribas piekrist, bet pastāv taču viedokļu "plurālisms". Stāstījumam vieglāk izsekot, ja zina, ka daudzviet pieminētā nūjas "cilpa" ir tā pati citviet pieminētā siksniņa, nevis tā cilpa, kas atrodas nūjas roktura galā un ir paredzēta siksniņas lieluma regulēšanai.

Tos nūjotājus, kas nūjas garuma izvēlē pieķērušies 'nabas likumam', autores ieteiktais nūjas garuma noteikšanas koeficients varētu novest bezsamaņā. Prieks, ka pausta Latvijas nūjotājiem pasvešā, bet vērtīgā atziņa, ka moderno sintētisko materiālu apģērbi sporta nodarbībām ir vairāk piemēroti nekā mitrumu uzsūcošā kokvilna.

Ar šo prieka vēsti ap grāmatas 35.lappusi beidzot nonākam pie nūjošanas: turpmākajās 5 (!!) lappusēs stāsta, KĀ TO DARĪT. Te jāapbēdina taupīgi lasītāji, kas pēc šīs grāmatas sniegtajām norādēm pašmācības ceļā cer iemācīties nūjot: ja tas vispār ir iespējams, tad noteikti ne pēc šīs grāmatas. Lai neiekristu maldu slazdā, lasot nūjošanas tehnikas sadaļu, jāielāgo, ka ar diagonālu kustību šeit saprasta pretējās kājas un rokas vienlaikus kustība, nevis kustība pa diagonāli .Toties, ja pietiks pacietības, jau nākošajā nodaļā centīgs lasītājs var izlobīt dažus iesildīšanās un atsildīšanās vingrinājumus: bez paskaidrojošām ilustrācijām tas būs patiess izaicinājums. Ja vingrinājumus no apraksta izlobīt neizdodas, nevajag skumt, jo šīs nodaļas lielā vērtība ir skaidrojums, kādēļ iesildīšanās un atsildīšanās vispār vajadzīga.

Raiti caurskrejot nūjošanas sadaļu, ap 50. lappusi autore atgriežas pie 'vainām' - šoreiz dūrējiem sānos un muskuļu sāpēm. Ja dūrēji sānos vairumam nūjotāju nav sevišķi aktuāli, vairāk uzmanības var pievērst pietiekamas dzeršanas nozīmei, kas grāmatā vairakkārt uzsvēta un skaidrota. Šo gan nevajadzētu palaist garām, pat tad, ja grāmatu lasāt drēgnās rudens novakarēs. Nodaļu par augstu ozona līmeni var lasīt kā zināmu eksotiku.

Grāmatas turpmākās daļas veltītas treniņu organizēšanai un slodzes mērīšanai. Diemžēl interesantā tēma drīz aizpeld taukos - treniņu plānus reducējot uz tauku dedzināšanu. Lai nu kā, bet atziņa, ka pārlieku intensīvs treniņš nepalīdz atbrīvoties no liekiem rokturīšiem ir ļoti vērtīga. Skaidrojums, kāpēc tā notiek, ir gana plašs un saistošs. Ja vien uztura jautājumiem nūjošanas grāmatā nebūtu veltīts vairāk laika, vietas un ilustrāciju nekā pašai nūjošanai, minēto sadaļu varētu uzskatīt par saistošu. Grāmatā īsti neatbildēts paliek jautājums, kādēļ nūjošana- tipiska izturību, nevis spēku veicinoša nodarbe- grāmatas nosaukumā dēvēta par spēka treniņu.

Rezumējot sacīto, grāmata ļooooti populārā veidā stāsta par vairākiem ar nūjošanu saistītiem aspektiem, bet mazāk runā par pašu nūjošanu. Dažas no atziņām noteikti būs vērtīgas un interesantas maz pieredzējušiem nūjotājiem.

Kam grāmata varētu patikt:

- lasītājiem, kas par nūjošanu interesējas medicīnisku apsvērumu dēļ (nūjošanas iespaidam uz dažādu slimību profilaksi un novēršanu veltīta teju trešdaļa grāmatas)

- cilvēkiem, kam nūjošana interesē kā svara zaudēšanas līdzeklis - autore plaši izklāsta to, kāpēc minētajam nolūkam palīdz mērena, nevis liela fiziskā slodze

- tiem, kas par nūjošanu nezin gandrīz neko

Pieredzējušiem nūjotājiem, kam nav sveša interneta vide, jaunumu grāmatā maz. Protams, var izlasīt, lai būtu, par ko parunāt.

Gaidām Vitas iznācienu!